Elpas trūkuma cēloņu diagnostika

Visizplatītākās metodes elpas trūkuma cēloņu diagnostikai ir:
  1. spirogrāfija/spirogrāfija
  2. bronhoskopija,
  3. plaušu scintigrāfija,
  4. datortomogrāfija ar kontrastvielu,
  5. asins gāzu sastāva analīze;
  6. kardiopulmonālais slodzes tests.
  7. elektrokardiogramma un ehokardiogramma;
  8. veloergometrija,
  9. laboratoriskās analīzes/asins gāzu analīzes
Pēdējo gadu laikā ir sperts milzīgs solis, lai noteiktu plaušu bojājumus ar spirogrāfijas metodi. Piemēram, cilvēkiem, kuri ir smēķējuši 25 gadus, vismaz 50% gadījumos novēro plaušu obstrukciju un var noteikt, cik vecas ir plaušas. Spirogrāfija spēj pat precizēt slēptas astmas formas. Katram cilvēkam pēc tabulāriem lielumiem - pēc auguma, pēc gadiem - ir noteikti lielumi gan plaušu tilpumam, gan izelpas ātrumam. Un šādā veidā ar spirogrāfiju var redzēt izmaiņas un problēmas.

Dodoties pie ārsta, viņš ieteiks veikt diferenciālo kompleksu, lai noteiktu, kas tad īsti ir par vainu. Plaušu slimību gadījumā tā ir spirogrāfija, rentgens, radioloģisks izmeklējums, alergodiagnostika un citas ārsta ieteiktās metodes, lai izslēgtu citas slimības.